Zane, Zuzanna |Pirmdiena 19. Februāris 2018
Sadaļa: Home » LATVIJĀ » Grozījumi kūtsmēslu apsaimniekošanā dzīvnieku novietnēs
  • LetaDEAC

Grozījumi kūtsmēslu apsaimniekošanā dzīvnieku novietnēs 

Zemkopības ministrijas informācija

Pirms Lieldienām valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004. gada 27. jūlija noteikumos Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”, kas paredz konkrētas prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs.

Gada sākumā valdība apstiprināja jaunus MK noteikumus Nr.33 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kuros netika iekļautas prasības kūtsmēslu uzglabāšanai uz lauka, prasības kūtsmēslu krātuves ietilpībai īpaši jutīgajās teritorijās. Šāda pieeja bija nepieciešama, lai nošķirtu prasības mēslošanas līdzekļu lietošanai no prasībām kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs.

Kūtsmēslu izmantošana ir jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.

Prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs nosaka MK noteikumi Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” un šīs prasības attiecas arī uz dzīvnieku novietnēm īpaši jutīgajās teritorijās.

Noteikumu terminoloģijas sadaļa ir papildināta ar jauniem terminiem, tādiem kā kūtsmēslu krātuve un lagūnas tipa kūtsmēslu krātuve, kuri ir nepieciešami šo noteikumu prasību izpratnei un īstenošanai. Tāpat noteikumos precizētas arī kūtsmēslu definīcijas.

Prasībā par pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanu uz lauka ir precizēts, ka pakaišu kūtsmēsliem, kurus paredz uzglabāt kaudzē uz lauka, ir jābūt ar tādu sausnas saturu, lai tos var sakraut kaudzē un no tiem neplūst virca. 

Savukārt, kaudzes izvietošanai uz lauka noteiktas šādas prasības: ne tuvāk par 50 m no virszemes ūdens objektiem un no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai, vai ne tuvāk par 30 m no novadgrāvja krotes un meliorācijas sistēmas būves (akas, virszemes noteces uztvērēja).

Noteikumi ir papildināti ar vides prasībām lagūnas tipa krātuvēm, kas nosaka, kakrātuves pamatnes līmenim ir jābūt vismaz 20 cm virs maksimālā gruntsūdens līmeņa, ar norādi, ka gruntsūdens līmeni var pazemināt, pamatnē izbūvējot drenāžu. Lagūnas pamatne un sienas jāhermetizē ar speciālu ūdensnecaurlaidīgu materiālu un ap to ir jābūt nožogojumam.

 

 


Līdzīgi raksti:

Komentēt

Komentēšana pieejama tikai pēc autorizācijas.



REKLĀMA