Krišs, Ksenija, Eglons |Trešdiena 24. Janvāris 2018
Sadaļa: Home » Dienas ziņa » Ekskluzīvi: Ar ko atšķiras Top jātnieks no parasta jātnieka: Stāsta Dubeldama treneris
  • LetaDEAC

Ekskluzīvi: Ar ko atšķiras Top jātnieks no parasta jātnieka: Stāsta Dubeldama treneris 

Agrākais Eiropas čempions konkūrā Johans Hainss ir trenējis tādus slavenus jātniekus kā Hariju Smoldersu un Marku Hucageru, kā arī sagatavojis Olimiskajām spēlēm pasaules čempionu Žeroenu Dubeldamu un Albertu Vornu u.c.

Hainss stāsta par darbu ar sporta zirgiem un to, kas atšķir labākos jātniekus no parastiem jātniekiem.

“Pašreizējā sporta pasaule ir totāli mainījusies. Jāšanas sportā ir tik daudz sacensību un jātnieku, cik nekad agrāk. Ātrāk vai vēlāk lielākā daļa jātnieku sāk startēt vienas vai divu zvaigžņu starptautiskajās sacensībās, pat neskatoties uz to, ka tiem trūkst attiecīgās pieredzes.

Diemžēl labi var redzēt, ka virknei jātnieku trūkst tās īpašības, kas nepieciešamas augstākā līmeņa sportistiem. Pirmkārt, nepareizi ir uzskatīt, ka jāšanas sports ir viegls un vienkāršs. Daļa uzskata, ka noteikt ir jāpazīst kāds, kurš palīdzēs iegādāties labu zirgu. Nopērkot to, viņiem noteikti ir labs veterinārārsts, menedžeris un kā minimums – daudz naudas. Šie jātnieki gan spēj sasniegt labu rezultātu, bet pārsvarā tas ir īstermiņa.

Lai kļūtu par Top klases jātnieku ilgtermiņā, ir jāmāk pareizi ar zirgiem strādāt ikdienā. Ir jāmāk zirgu un tā sniegumu uzlabot, tāpat kā jāmāk neprasīt no zirga pārāk daudz.

Lielais sports maina domāšanu. Es kā treneris uzskatu, ka, mainot jātnieka domāšanu, var sasniegt labākus rezultātus. Sportā runa neiet tikai par traukšanos no šķēršļa uz šķērsli, lai uzvarētu, bet gan par pašu jāšanas manieri un filozofiju. Jātniekiem ir konsekventi jāstrādā pie pašiem jāšanas pamatiem, kas ir svarīgi gan sākuma, gan augstākajā līmenī. Diemžēl parasti, ja kas tāds tiek stāstīts, šī informācija netiek uztverta nopietni.

Pasaulē ir situācija, kad ne visai labi jātnieki, taču bagāti, ilgstoši startē augstākajā līmenī. Kad viņu labie zirgi vairs nepiedod jātnieka kļūdas, tiek pirkti nākamie, kurus trenējis kāds profesionālis. Tas ir tādēļ, ka šādi sportisti nemāk paši sagatavot zirgus Top līmenim. Tas, kā viņi jāj, ir nepareizi. Sēdēt uz laba zirga vēl nenozīmē jāt. Bet šie jātnieki uzskata, ka to māk.

Agrāk jātniekiem “aizmugurē” nebija tik daudz naudas, kā ir tagad. Lai pierādītu, ka esi labākais, nācās daudz strādāt, lai zirgi funkcionētu. Bija jāspēj zirgam iemācīt pareizi saprast jāšanu kā tādu. Tā bija laime, kad sportists varēja satikt īsto cilvēku, no kura mācīties. Pats es daudz iemācījos no Henka Norena un Alvina Šokemilles, kurš vienkārši kaut kā “no dabas” zināja, kā ir pareizi jājāj!

Jātnieka psihe nosaka viņa jāšanas manieri. Pareizās jātnieka sajūtas un, līdz ar to, pareizās jātnieka komandas, zirgs uztver uzreiz un saprot. Manuprāt, konkūrā ir tikai viens pareizais jāšanas veids – lēns, dziļš un apaļš. Iejādē gan lēnā, zemā un apaļā ikdienas jāšana ir vienmēr izraisījusi asas debates, taču es nekad neesmu citādāk jājis un esmu bjis čempions. Šo jāšanas manieri es novēroju un “paņēmu no dabas”. Kad zirgs ir saspringts, tas skrien ar paceltu galvu un stīvu muguru. Atbrīvots un mierīgs zirgs nolaiž galvu zemāk un atbrīvo muguru.

Visi pasaules labākie jātnieki māk pareizi strādāt ar zirgu ikdienā. Ar katru jaunu zirgu viņi it kā atkāpjas soli atpakaļ un sāk visu no sākuma. Diemžēl ir tik daudz jaunu jātnieku, kuri sāk startēt ar sagatavotu zirgu, kādu laiku “spīd” un tad pazūd. Tas ir tādēļ, ka ilgtermiņā sporta zirgs nepiedod jātniekam nepareizu jāšanu un nepareizu ikdienas darbu.”

Tulkojusi Kate Ansone

Avots: Der Paardenkrant

Līdzīgi raksti:



REKLĀMA