Austris |Pirmdiena 22. Janvāris 2018
Sadaļa: Home » LATVIJĀ » IZM vēlas miljonus iedzīvotāju sportiskuma veicināšanai
  • LetaDEAC

IZM vēlas miljonus iedzīvotāju sportiskuma veicināšanai 

Ministru kabineta komiteja šodien Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam nolēma nosūtīt papildu saskaņošanai.

Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlētos papildu budžeta līdzekļus: 2014.gadā – 7,56 miljonus latu, 2015.gadā – 20 miljonus latu, no 2016.gada – 20,6 miljonus latu gadā, bet 2020.gadā – 21,4 miljonus latu.

IZM pamatnostādnēs kā sporta politikas vadmotīvu definējusi – “sports dzīves kvalitātei”. Par prioritāriem sporta politikas virzieniem IZM izvirzījusi bērnu un jauniešu sportu un visiem iedzīvotājiem pieejamo sporta aktivitāšu attīstīšanu.

IZM virzītās sporta politikas mērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz vienu vai divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai ir izvirzīti vairāki apakšmērķi. Viens no tiem paredz veicināt iedzīvotāju, it īpaši bērnu un jauniešu, fizisko aktivitāti. Tāpat iecerēts sekmēt sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmu, uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību, kā arī izveidot ilgtspējīgu sporta finansēšanas sistēmu.

Lai sasniegtu nospraustos mērķus, rīcību plānots koncentrēt piecos virzienos – veicināt iedzīvotāju pietiekamu fizisko aktivitāti un izpratni par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanai un nostiprināšanai, strādāt pie sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas pilnveides, veikt darbības sportistu veselības aprūpes un medicīniskai uzraudzībai, uzlabot sporta infrastruktūru un meklēt alternatīvus risinājumus finanšu palielinājumam sportam.

Pamatnostādņu īstenošanai plānots piesaistīt valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, kā arī privātos finanšu līdzekļus. Ministrija norāda, ka jautājums par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2014.gadā un turpmākajos gados ir izskatāms kā jaunā politikas iniciatīva, proti, tām jāpiešķir papildu finansējums.

Izskatot šo jautājumu, premjerministram Valdim Dombrovskim (V) radās iebildumi tieši par nepieciešamo finansējumu sporta nozarei, kas norādīts pamatnostādņu dokumentā, – 194 miljoni latu. “Tas ir samērā nereāls pieprasījums,” teica valdības vadītājs. Viņš atsaucās uz Nacionālo attīstības plānu, kur sporta nozarei ir iezīmēts 131 miljons latu, no kuriem lielākā daļa – no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ja par to izdosies vienoties ar Eiropas Komisiju. “Neredzu īpaši lietderīgi pieņemt dokumentus, kas balstās uz nereāliem pieprasījumiem,” turpināja Dombrovskis.

Iebildumi saistībā ar finansējumu bija arī Finanšu ministrijai, kas iebilda pret speciālā budžeta veidošanu sporta nozarei. Pēc ministrijas domām, ir jāskatās kompleksi pieejamais finansējums valstī, pretējā gadījumā, ja tiks iezīmēti konkrēti nodokļu ieņēmumi katrai nozarei, tad valdība zaudēšot elastību lemt par prioritārajām nozarēm un prioritātēm katru gadu.

Tāpat sēdes laikā diskusija bija par ideju ieviest skolās trešo obligāto sporta nodarbību. Veselības ministre Ingrīda Circene (V) aizstāvēja viedokli – lai ieviestu trešo obligāto sporta nodarbību, tam nav nepieciešams papildu finansējums. Viņa uzsvēra, ka valstī ir jāmaina bērnu attieksme pret sportu, jo bērni ar lieko svaru ir aktuāla problēma. Arī Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji aicināja valdību trešo obligāto sporta stundu ieviest jau no 2014.gada 1.septembra. Ņemot vērā bažas par finansējuma piesaisti sporta nozarei, komiteja aicināja izskatīt iespēju uzlabot atbalstu sporta nozarei, novirzot daļu ienākumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Uzklausot iesaistīto pušu viedokļus gan par finansējumu, gan par sporta nodarbību skaita palielināšanu, premjerministrs rosināja jautājumu novirzīt papildu skaņošanai ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Finanšu ministriju un sociālajiem partneriem. Papildu skaņošanas laikā viņš uzdeva izvērtēt citu valstu pieredzi saistībā ar sporta nodarbību skaitu un bērnu veselību un izvērtēt, vai iespējams ieviest trešo obligāto sporta nodarbību nedēļā.

Pamatnostādņu izstrādes gaitā IZM konstatējusi, ka Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā ir nepietiekama, turklāt sporta stundu kvalitāte ir zema, ir augsts atbrīvojumu skaits no sporta stundām vispārizglītojošās iestādēs un vērojama nepietiekama bērnu un jauniešu ar veselības problēmām iesaiste sporta stundās.

Tāpat secināts, ka pēc vispārējās izglītības posma pabeigšanas augstskolu studentiem nav nodrošināta minimālo fizisko aktivitāšu pēctecība, kā arī vērojams valsts atbalsta trūkums profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm. IZM skatījumā, Latvijā nav nodrošinātas iespējas ikvienam cilvēkam ar invaliditāti nodarboties ar sportu atbilstoši interesēm un spējām iesaistīties pielāgotā sporta aktivitātēs, ir nepietiekama veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi. Fiziskajām aktivitātēm un sportošanai trūkst atbilstošas vides un infrastruktūras, un ir nepietiekams sporta nozares finansējums.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Līdzīgi raksti:



REKLĀMA