Ja tev pazūd zirgs, vai tu vispār vari pierādīt, ka tas ir tavs?

Jautājums liekas vienkāršs, bet kas Latvjā īsti kalpo par īpašuma apliecinošu dokumentu, ja zirga pase tā nav? Ko darīt gadījumā, ja tavs zirgs ir izmucis vai nozagts? Kā pierādīt, ka tas tiešām ir tavs?

Līdz šim Latvija ir bijusi starp tām valstīm, kurās zirgu zagšana nav polpulāra, taču noskaidrot, kādi dokumenti norāda īpašuma tiesības tomēr vajadzētu. Ja tu atrod izmukušu zirgu, kā zināsi, kam atdot?

1. Ganāmpulks. Iespējams, vienīgais oficiālais īpašuma apliecinošais veids zirgiem Latvijā.

Latvijā katram oficiālam zirgu īpašniekam ir jāreģistrē savs ganāmpulks Lauksaimniecības datu centrā (www.ldc.gov.lv), kas veic dzīvnieku datu reģistru. Lai iereģistrētu savā ganāmpulkā zirgu, ir nepieciešams iesniegt pārvadāšanas deklarāciju, pirkšanas/pārdošanas līgumu (dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesības), veterināro sertifikātu un zirga pases kopiju. Pārvadāšanas deklerācija šeit arī kalpo kā dokuments, kas apliecina īpašuma tiesības, jo uz tās jāparakstās jaunajam un vecajam īpašniekam.

Diemžēl vairākas lietas arī šajā institūcijā nav sakārtotas. Piemēram, ir kāds paradokss – iedodot uz laiku (ilgāks par 90 dienām) savu zirgu strādāt jātniekam ārvalstīs, zirgs parasti tiek no Latvijas izvests ar eksporta sertifikātu un, līdz ar to, vairs nav oficiālā īpašnieka īpašums, tikko ticis pāri Latvijas robežai. Kad tas pēc gada tiek vests atpakaļ, atkal par jaunu jāiziet visa reģistrēšanas procedūra, ar visiem pierādījumiem, ka zirgs tomēr ir tavs.

Otrs piemērs ir Eiropas zirgi, kuriem par vienīgo īpašuma apliecinošu dokumentu kalpo “tehnisās pases papīrītis”. Tas cilvēks, kurš var uzrādīt šo dokumentu, automātiski ir zirga īpašnieks. Ja dokuments tiek nozagts vai pazaudēts, zirgam jāpasūta DNS tests, kas ir ļoti dārgs un ilgs process. Šādas sistēmas dēļ minēto valstu zirgaudzētāji un zirgu tirgotāji atviegloti var veikt zirgu tirdzniecību. Latvijā minēto dokumentu neuzskata par īpašuma apliecinošu.

Trešais piemērs ir veterinārais sertifikāts. Iegādājoties vairumā zirgus ārvalstīs vai zirgus no audzētājiem, tai skaitā kumeļus, pirkšanas/pārdošanas akts parasti netiek rakstīts un veterinārais sertifikāts iekšējai tirdzniecībai netiek izgatavots. Pircējam, ar piekabi ierodas pie audzētāja vai zirgu tirgotāja, iepatikušais zirgs vai nu jāpērk vai jābrauc prom, jo parasti nevienu no šiem pārdevējiem neinteresē Latvijā prasītie veterinārie sertifikāti. Diemžēl Latvijā daudzas lietas ir pārāk sarežģītas vai regulas neprecīzi iztulkotas.

Tāpat problēmas sagādā zirga reģistrēšana Latvijā uz laiku, ja zirgs pieder ārvalstu pilsonim. Datu centrs prasa šim ārvalstniekam vai nu reģistrēt Latvijā ganāmpulku, kas ir papildus apgrūtinājums, vai atkal ir nepieciešams kāds savstarpējs līgums. Diemžēl, ierakstot ārvalstniekam piederošu zirgu konkrētā Latvijas ganāmpulkā, zirgs uzreiz oficiāli kļūst par tā cilvēka īpašumu, neskatoties uz to, ka zirgs iedots tikai strādāšanai uz laiku. Neskatoties uz to, ka deklerācijā ir minēts, ka īpašnieki nemainās, ja ārvalstniekam piederošas zirgs ir latvieša ganāmpulkā, tad bez šī cilvēka piekrišanas oficiāli zirgu vairs pārvietot nevar. Lieki piebilst, ka par “bagātajiem” zirgu ganāmpulku īpašniekiem varētu ieinteresēties VID, jo daudzi no viņiem Latvijā vienlaikus ir un nav savos ganāmpulkos ierakstīto dzīvnieku īpašnieki.

2. Pase. Katram zirgam ir pase, kurā redzami ciltsraksti, pazīmes, potes, ID numurs u.c. informācija. Jāņem vērā fakts, ka uz pases ir rakstīts – Nekalpo kā īpašumu apliecinošs dokuments.

3. Ārvalstu zirgu “tehniskā pase”. Eiropā ir atvieglota sistēma zirgu reģistrēšanai – par vienīgo īpašuma apliecinošo dokumentu kalpo jau augstāk minētais “tehnisās pases papīrītis”. Tas cilvēks, kurš var uzrādīt šo dokumentu, automātiski ir zirga īpašnieks.

4. FEI pase

Latvijā, atšķirībā no citā Eiropas valstīm, zirgi netiek iedalīti sporta zirgos un lauksaimniecības dzīvniekos. Eiropā reģistrētiem sporta zirgiem ir daudz vienkāršāka pārvietošanās sistema un īpašumu apliecinošo dokumentu sistēma. Latvijā kā papildus dokuments īpašuma tiesībām, varētu kalpot FEI starptautiskā sporta zirgu pase, kas, diemžēl, tiek izsniegta tikai tiem zirgiem, kuri piedalās oficiālajos starptautiskajos turnīros (CSI).

5. Mikročips un ID.

Šobrīd arī Latvijā par obligātu ir kļuvusi zirgu čipošana. Čipa numurs tiek ierakstīts zirga pasē, lai nepieciešamības gadījumā varētu to salīdzināt. Tāpat zirga pasē tiek ierakstīts zirga ID numurs.

6. DNS paraugi.

DNS tests ir ļoti dārgs prieks, ko parasti veic galējas nepieciešamības gadījumā. DNS testu reiz savam zirgam Pikards ir veicis sportists Ģirts Bricis, kad to iegādājās no Edgara Treiberga, bet zirga identifikācijas dokumenti pārdevējam bija pazuduši. Šajā gadījumā, lai Pikardu varētu Vācijā reģistrēt kā sporta zirgu, bija nepieciešams iegūt pierādījumus par zirga izcelsmi. Process aizņēma vairāk nekā pusgadu.

7. ID fotogrāfijas. Dažās valstīs izmanto ne tikai pasē iezīmētas pazīmes, bet apstiprina zirga ķermeņa fotogrāfijas.

8. Pirkšanas/pārdošanas līgums. Parasti tiek slēgts starp pusēm, ja abas to vēlas vai, ja tas ir nepieciešams. Šis lielākoties kalpo kā pierādījums, pērkot zirgus no privātiem pārdevējiem. Iegādājoties zirgus vairumā ārvalstīs vai zirgus no audzētājiem, tai skaitā kumeļus, pirkšanas/pārdošanas aktu parasti neraksta.

9. Informācija sociālajos medijos. Regulāra informācijas un fotogrāfiju ievietošana par savu zirgu facebook un citos sociālajos medijos var kalpot kā papildus pierādījums, ka konkrētais dzīvnieks pieder konkrētam saimniekam.

Padoms: vienmēr turiet visus zirga dokumentus kopā un drošā vietā, pie tam tā, lai tiem nevarētu piekļūt svešas personas.